"Jelgavas airētāju klubs" - pirmais sporta klubs Jelgavā, 1890.gads

Lielupe un Mātera iela.

Nedaudz painteresējoties par akadēmiskās airēšanas pirmsākumiem, esam uzzinājuši interesantus faktus un secinājuši, ka šī tēma ir nopietnākas izpētes vērta. 

Nepretendējot uz absolūto patiesību (jo šo pētījumui esam tikko uzsākuši) gribam padalīties ar pirmo mūsu rīcībā nonākušo informāciju, kas arī izsauca mūsu interesi par šo. 

Ilustrācijai tiek izmantoti attēli no Normunda Reča un Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja arhīva, kas, mūsuprāt, apstiprina aculiecinieka atmiņu pierakstus. Attēliem šobrīd ir ilustratīva nozīme, neapliecinām, ka tajos redzamās personas ir tās pašas, kas tekstā pieminētas, bet - neko nevar zināt. Teksta ilustrēšanai izmantotie attēli (un arī citi, ko ir izdevies apkopot) ir ievietoti mūsu attēlu galerijā ar nosaukumu "Jelgava, airēšana, vēsture". 

A.Strekāvins savās atmiņās par Jelgavu*, stāstot par airēšanu, pauž sekojošo:

„Sports” – tas manas agrās bērnības laikā bija pavisam jauns vārds, kura nozīmi plaša sabiedrība vēl nebūt neizprata.

Daži „savadnieki” nodarbojās ar sporta vienu vai otru veidi, bet buržuāziskās sabiedrības daļa uz šādu aizraušanos raudzījās ar nicinošu ironiju: - „Uznākuse tāda mode, arī tā pāries, ka jau daudzas citas „modes”.

Darbaļaužu plašas masas nesaprašanā raudzījās uz Jelgavas „dulliem kundziņiem”, kas, vai nu ķemojās uz kaut - kādiem augstiem riteņiem (velosipēdi toreiz bija ar priekšējo ļoti augstu riteni un pakaļējo, ļoti mazo riteni, mūslaika tipa divriteņi parādījās vēlāk), vai atkal izmetušies balt – zili svītrainos kreklos, smailās, nedabīgi garās laiviņās airējās pa Driksu un Lielupi.

Citus sporta veidus Jelgavā toreiz vēl nepazina. Vecākā Jelgavas sporta biedrība bija „Jelgavas airētāju klubs”, kas dibināts 1890.gadā.

Dibinātāji pils dārzā blakus restoranam bija izbūvējuši sev glītas kluba telpas (Lielu verandu, nelielu ģērbtuvi ar smuku balkonu uz kanala pusi). Paša novērojumi.

Laivu mītnei kalpoja neliels namiņš, kas bija uzcelts uz stabila, spundetiem dēļiem klātā plosta. Tā līdz 1898.gadam (apm.) bija novietota uz Driksas upes pie pils upes kanala iztekas. 

Vēlāk, kad aizsērējušo kanāls bija iztīrīts un paplašināts (šo darba veica Jelgavas cietuma cietumnieki), laivu mājiņa atradās kanalā pie kluba verandas. Airētāju kluba apkalpotāji bija „mūžīgais” „Krišs”, kas tur strādāja no kluba dibināšanas līdz pat kluba iziršanas 1939.gadā. Krišs bija vienā personā i laivu uzraugs un kopējs, i ziņnesis, i viesmīlis.

Laivu mājiņā sākumā bija novietotas 8 sporta laivas, kuru skaits vēlāk stipri palielinājās.

Kaut gan kluba biedrus sastāvēja arī krievi un pat daži latvieši, tur tomēr valdīja vācu gars. Arī laivām nosaukumi bija doti no germanu mitoloģijas. Tur bija „Baldur”, „Hoedur”, „Turtur” u.t.t. Tradicija prasīja lai visu laivu vārdi beigtos ar zilbi „ur”.

Klubs bija vienā ziņā izņēmums. Viņa vadībā un pat biedros nebija iespiedušies vācu muižnieki, kuri parasti katrā Jelgavas biedrībā (pat „amatnieku b-ba” un „ugunsdzēsēju b –bā”) prata iespiesties vadošos amatos. Laikam sporta biedrība tiem likās pārāk „prasta”.

Kluba biedru sporta tērps bija: maza, balta žokejcepurīte, balts – zili horizontāli svītrots krekls-  īsiem piedurknēm, tumši – zili žaķete un īsas bikses ar garām melnām zeķēm un kurpēm.

Raksturīgs tam laikam bija tas, ka airētāju kreklus neveidoja viss, ka mūsdienu sporta kreklus no plānas sporta drēbes, bet adīja no biezas vilnas.

Protams ne visi kluba biedri bija airētāji, kuriem darīšana bija ar ūdeni, bet bija daudz airētāju kluba biedru, kurus interesēja klubā tikai „stiprāki” šķidrumi.

Jelgavas airētāju klubs konkurēja ar Rīgas airētāju kluba biedriem (tiem bija sarkani krekli). Sākumā rīdzinieki uzvarēja, bet tad Jelgavā gadījās labs airētājs, lietuvietis Urbanovičs, kas vieniniekā uzvarēja savu Rīgas konkurentu. (Urbanovičs bija pārdevējs Smirnovu ādu veikalā).

Drīzumā (ap 1899.gadu) Jelgavā radās specīgs četrinieka ekipažo (klubā viņu sauca par „internacionalo četrinieku”), kas arī vairākos gados pēc kārtas uzvarēja rīdziniekus.

Četriniekā bija komanda: Urbanovičs (lietuvietis), Finkensteins (vācietis), Auli (norvēģis), Boviks (zviedris). Stūrmans bija krievs Artemjevs (mans krusttēvs).

Ap 1906. – 7.gadu klubs turpat kanala otrā pusē uzcēla sev glītu kluba ēku. Arī palielināta, jauna laivu māja tagad atradās uz krasta un tikai laivu steķis atradās uz ūdens.

Tagad, kā labākie airētāji izvirzijās P.Heilsbergs, V.Zēlerts ar stūrmani V.Prēmu. Tie izkaroja daudzas uzvaras.

1 nedēļu pirms I imperiālistiskā kara sākuma „Viskrievijas 1914.gada sporta olimpiādē” es Rīgas Jūrmalā redzēju, kā šie airētāji tikai ar laivas puses garumu zaudēja Krievijas vislabākiem airētājiem divniekā ar stūrmani – maskaviešiem Pereseļencevam un Naidjonovovam. (Stūrmaņa vārdu neatceros). Visi pārējie divnieki finalā nemaz netika.

Buržuaziskās Latvijas laikā Airētāju klubs sākumā uzplauka, bet tad sāka nīkoļot. Vāciešiem nebija vairs jaunatnes, kas varētu un gribētu nopietni nodarboties ar airēšanas sportu, bet latviešu biedrus klubā neuzņēma.

Šādai rīcībai bija pat zinams attaisnojums.

Toreiz latv. buržuazijas pārstāvji ļoti mīlēja iestāties „minoritāšu biedrībās” lojalu biedru lomā, lai tad, kad viņi ieguvuši vairākumu, to ar varu pārvērst par „latviešu” biedrību un tad izstumt agrākos saimniekus, kas, protams, par šādu – viņu viesmīlības izmantošanu bija ļoti sašutuši.

Tā Jelgavas latv. buržuazija ar viltu un nekaunību izspieda krievus no viņu kluba „Kpysfcok” skaistās ēkas un lielā dārza, pārvēršot to par „Zemgales klubu” Jelgavas buržuāzijas dižvīru plītēšanas un azarta speļu bedri.

Pēc 1939.g. vāciešu „repatriācijas” airētāju klubs gan pārgāja latviešu sabiedrības rokās, bet kara notikumi drīzi iznīcināja visu, kas no šās sporta biedrības bija palicis pāri.

Ja jūsu rīcībā ir kāda informācija par Jelgavas airēšanas vēsturi (aculiecinieku atmiņas, pieraksti, attēli, jebkāda cita veida informācija) un nav vēlēšanās "turēt sveci zem pūra", lūdzu, piedalieties. Kopā varam papildināt vēl vienu vēstures lappusi mūsu pilsētas grāmatā.

* Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, ZA Nr.275, A.Strekāvina piezimju „Par seno Jelgavu” II burtnīca, pārrakstīta no rokraksta.

Strazda Airēšanas klubs, 2025.