Atskats uz 2025. gada Pasaules čempionātu iekštelpu airēšanā
25. februāris, 2025 pl. 15:44,
Nav komentāru
2025. gada 22. - 23. februārī BJSS atlēts Patriks Strazds piedalījās Virtuālajā iekštelpu airēšanas pasaules čempionātā.
Kā tur veicās?
Patriks Strazds, uz jautājumu atbild sekojoši: “Šis čempionāts bija interesants no vairākiem viedokļiem. Vispirs jāsāk ar būtisko - kā norisinās šāds čempionāts?"
Ņemot vērā, ka informācija cilvēkiem, kas ar to paši nenodarbojas, biežī vien, ir fragmentāra vai nojautas līmenī, lūdzām Patriku sniegt nelielu ieskatu šī sporta veida (savā ziņā - airēšanas sporta paveida, ja tā var teikt), aizkulisēs.
Lūk, ko pastāstīja Patriks.
Nesen lasītāji uzzināja par iekštelpu airēšanas sacensībām, kas norisinās uz iekštelpu trenežieriem. Lai ar šiem trenažieriem piedalītos virtuālā čempionātā, nepieciešams veikt papildus sagatavošanos. Katru trenažieri pieslēdz pie datora, savieno ar sistēmu, kur to izdara ikviens sacensību dalībnieks - tādejādi tiešraidē varēs redzēt dalībnieku sastarpējo novietojumu distances laikā.
Papildus tam, katram dalībniekam ir vēl papildus dators vai telefons, kas visu distanci filmē no malas. Pirmkārt, lai neviens nevar nokrāpties un savā vietā nosēdināt citu airētāju. Otrkārt, lai tiešraides laikā interesantāk būtu pavērot pašus sacensību dalībniekus.
Šogad čempionāta norise bija šāda:
Visi vīrieši piedalās lielā grupā, kur pēc vairākiem priekšbraucieniem tikai 50 labākie laiki kvalificējas pusfinālam.
Pēc dalības pusfinālā labākie 20 kvalificējas finālam, kur iespējams cīnīties par vietu uz pjedistāla. Paralēli tam, ikvienam, kas izcīnījis vietu pusfinālā un to finišējis, pastāv sacensība starp labākajiem savā vecuma grupā - iespēja saņemt 2 medaļas no vienām sacensībām!
Sestdien (22.02.2025) bija priekšbraucieni. Es uzvarēju savu braucienu un uzstādīju personīgo rekordu, laboju savu labāko laiku par vairāk kā sekundi (6:13,2).
Šis mans uzrādītais rezultāts OPEN grupā ierindojās 22. vietā no 200+ dalībniekiem. Kā arī savā vecuma grupā es pārliecinoši ierindojos pirmajā trijniekā.
“Es airēju it kā citas distances mani negaidītu, netaupījos it nemaz!”, piebilst Patriks.
Nākamajā dienā mani un vēl 3 Latvijas puišus gaidīja pusfināls. Mēs iesildījāmies, noskaņojāmies un bijām gatavi parādīt labāko.
Ikviens var nobraukt vienu distancu, bet ne visiem ir pa spēkam pievarēt divas vai pat vairāk divu dienu laikā.
Notika neticamais - mūs pievīla internets. Latvijā (!). Nelaimīgā kārtā, par spīti dažādiem interneta avotiem dažādiem trenažieriem, notika kļūme un mūsu interneta pazušanas iespaidā visus četrus atvienoja no sistēmas. Kad tiešraidē deva startu, bet mūsu monitori neko joprojām nerādīja, visi kā viens airējām pēc labākās spējas, pat nezinot cik ātri vai cik daudz. Pēdīgi pienāca mirklis, kad treneres ziņoja, ka varam vairs neairēt - internets mūs ir pievīlis.
No šīs situācijas es iemācījos vairākas jaunas lietas:
1) Par spīti neziņai, cik daudz jāairē, pat monitoram rādot, ka nekas nenotiek, mēs airējām - ja nu savienojums pēkšņi atjaunojas? Tas parādīja, ka esam mentāli ļoti spēcīgi
2) Es varbūt pazaudēju savu cerību uz sudraba medaļu, jo tās saņemšanai bija ne tikai jātiek līdz pusfinālam, bet arī jāpiedalās. Toties es droši var apgalvot, ka šodien mūsu ceturtās vietas ieguvējs (manā vecuma grupā - kāds Anglijas airētājs) būs ļoti laimīgs, jo par spīti rezultātam (no manis atpalika, aptuveni, 20s) saņems medaļu.
3) Mēs ilgi par šo notikumu neskumām, jo nav jēga bēdāties par to, ko nevaram mainīt vai ietekmēt. Tāpēc labāk atsildījāmies un atjaunojāmies, lai pienācīgi atbalstītu meitenes, kuras kvalificējās finālam.
Liels paldies Patrikam par stāstījumu, no kā arī Klubs izdarīja dažus secinājumus:
1. Airēšana uz trenažiera nebūt nav tas pats, kas airēšana uz ūdens;
2. Turpmāk, novēlot izdošanos, jāvēl viss, ko iepriekš un papildus - stabilu internetu!